R. Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarīs objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.
RŠV “Terehova – Burački” attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemts no ES fondiem un oktobra beigās tika apstiprināts Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.
Projektā attīstīs robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamo pamata infrastruktūru, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku. Taps jauna muitas kontroles ēka padziļinātajai kontrolei un inženiertehniskie tīkli, tiks pārbūvēti seši esošie kontroles paviljoni, kontroles zonā mainīts asfalta segums, savukārt virs pārbūvētajām nojumēm tiks izvietotas elektroniskās informācijas zīmes.
“Jaunā muitas kontroles ēka ļaus ērti veikt padziļinātas automašīnu pārbaudes, apskatot tās no visām pusēm, blakus būs iekārtota platforma kravas izkraušanai un pārbaudei, tā atvieglojot atbildīgo dienestu darbu. Savukārt elektroniskās informācijas zīmes ļaus mainīt ceļa joslu apzīmējumu atbilstoši satiksmes intensitātei, ” skaidro R. Neimanis.
Sadarbībā ar “CITYrefund” uz “Terehova – Burački” robežas ir uzstādīts "Tax Free" sistēmas pašapkalpošanās terminālis pievienotās vērtības nodokļa atgriešanai ceļotājiem – trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajām personām. Latvijā šīs iekārtas tiks pakāpeniski uzstādītas ES ārējās robežas robežšķērsošanas vietās, tostarp Rīgas lidostā, kas ceļotājiem turpmāk nodrošinās mūsdienīgu, tehnoloģiski modernu pakalpojumu nodokļa atmaksas saņemšanai par veiktajiem pirkumiem Latvijas veikalos.
RŠV “Terehova – Burački” projekta otrajā posmā plānoti uzlabojumi klientu ērtībai – tiks atjaunota administratīvā kontroles ēka, kur klientus apkalpo Valsts ieņēmumu dienests (VID), Pārtikas veterinārais dienests un Valsts robežsardze, kā arī izveidots rokas bagāžas kontroles paviljons.
Pārbaudes uz robežām notiek, ne tikai izmantojot modernākās tehnoloģiskās iekārtas, bet arī īpaši apmācītus suņus. Rēzeknes kinoloģijas centrā četrkājainos robežsargus apmāca atrast narkotiku, naudas un cigarešu kontrabandu. Lai nodrošinātu suņu apmācībai piemērotas telpas, VNĪ sadarbībā ar VID pielāgos centra teritorijā esošās garāžas un noliktavu, izveidojot suņu treniņu laukumu.
RŠV “Terehova – Burački” attīstības otro posmu un Rēzeknes kinoloģijas centra attīstības projektu plānots īstenot, piesaistot Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” programmas finansējumu.
Drīzumā VNĪ plāno noslēgt partnerības līgumu ar projekta vadošo sadarbības partneri – Pleskavas reģiona ekonomiskās attīstības un investīciju politikas valsts komiteju – par infrastruktūras uzlabojumu veikšanu pievedceļā Lavri – RŠV “Bruņiševo”. Projekta ietvaros tiks uzlabota ceļu kvalitāte Krievijas pusē.
Savukārt VID sadarbībā ar VNĪ Latvijā īstenos informatīvo kampaņu robežu šķērsotājiem un nodrošinās pieredzes apmaiņu starp Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas atbildīgajiem kontroles dienestiem. Kampaņā tiks izveidota mobilā aplikācija, kas palīdzēs cilvēkiem jau savlaicīgi sagatavoties valsts robežas šķērsošanai – noskaidrot, kādas atļaujas un dokumenti nepieciešami, piemēram, ceļojot kopā ar dzīvniekiem, kā arī uzzināt, ko atļauts un ko aizliegts vest pāri robežai. RŠV īpašā radio frekvencē tiks pārraidīta ar robežas šķērsošanu saistītā aktuālā informācija.
Lai samazinātu robežas šķērsošanas laiku, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmā 2014.–2020. gadam infrastruktūras uzlabojumi tiks veikti arī RŠV “Pāternieki – Grigorovščina” un RŠV “Silene-Urbāni”. Līdz 2020. gada aprīlim abu RŠV neitrālajā zonā paredzēts izveidot vienotu satiksmes risinājumu gan autobraucējiem, gan gājējiem un velosipēdistiem, bet robežkontroles vajadzībām tiks uzstādīts perimetra apsardzes, video novērošanas un auto apturēšanas aprīkojums.
VNĪ drošības infrastruktūru projektus plāno īstenot laika posmā līdz 2021. gada sākumam.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā “100 adreses Latvijas simtgadei”, aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
