Kvalitatīva būvuzraudzība ir labākais ceļš uz pasūtītāja interešu pārstāvību un garantija tam, ka ēka droši kalpos nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu, pārliecināts ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Pie kvalitatīva rezultāta var nonākt tikt tad, ja būvlaukumā visas iesaistītās puses strādā kā vienots mehānisms, kurā būvuzraugam ir nozīmīga loma – būvuzraugs ir būvniecības ierosinātāja interešu pārstāvis, pasūtītāja “ausis” un “acis”. Būvuzraugs strādā, lai nepieļautu būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus vai atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām. Tas palīdz pasūtītājam rast balansu starp termiņu, izmaksām un kvalitāti, nodrošina pasūtītāju interešu aizstāvību, kā arī veido kopīgu pasūtītāju izpratni par kvalitatīvu būvuzraudzības pakalpojumu, līgumu izpildes kontroli un pasūtītāju rīcību pārkāpumu gadījumā.
Sadarbībā ar VNĪ, vairākām būvuzraudzības un būvdarbu veicēju kompānijām Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā tapušas jaunās Būvuzraudzības pakalpojuma vadlīnijas. To mērķis - sniegt atbalstu būvuzraudzības ierosinātājiem un palīdzēt viņiem orientēties nebūt ne vieglajā būvniecības procesā un normatīvajā regulējumā, kas iekļauts vairākos normatīvajos aktos. “Vadlīnijas izstrādātas, ņemot vērā būvuzraudzības nozares apkopoto praksi un ieteikumus, kā arī BVKB iegūto pieredzi, veicot būvdarbu valsts kontroli. Vadlīnijas palīdzēs pasūtītājiem izprast būvuzraugu pienākumus, minimālās prasības un labās prakses piemērus, noslēgt līgumus ar būvniecībā iesaistītajām pusēm,” norāda BVKB Būvniecības kontroles departamenta direktors Māris Demme.
“VNĪ pirms trim gadiem veicām stratēģisku izvēli – ieviesām paši savu iekšējo būvuzraudzību, kas ļauj iegūt objektīvu skatījumu par notiekošajiem būvdarbiem, kā arī pārliecību par projekta gaitu. Tā savlaicīgi uzzinām par izaicinājumiem un riskiem, defektiem un to iemesliem. Tādējādi varam prognozēt darbu izpildes termiņus un efektīvāk pārvaldīt būvniecībai atvēlēto finansējumu. VNĪ prasības būvuzraudzībai – gan iekšējai, gan ārpakalpojumam - ir augstākas, nekā normatīvajos aktos noteikts. Mūsu pieredze liecina, ka augsti kvalificēta būvuzrauga lēmumi pasūtītājam sniedz arī finansiālu ieguvumu un ilgtermiņā ļauj ietaupīt ēkas uzturēšanas izmaksas. Kopš lēmuma veidot iekšējo būvuzraudzību esam iedzīvinājuši uzņēmuma iekšējo būvuzraudzības prasību standartu un dalījušies savā pieredzē, stiprinot nozares labo praksi BVKB izstrādātajās būvuzraudzības vadlīnijās,” VNĪ praksi atklāj Griškevičs.
No idejas līdz projektēšanai
Valstij nozīmīgākajos projektos būvuzraugi tiek iesaistīti jau brīdī, kad sākas stratēģiski svarīga vai ļoti sarežģīta projekta plānošana - projekta idejas stadijā tiek apsekots objekts un izvērtēti riski. Šeit nozīmīga ir būvspeciālistu profesionalitāte, kas palīdz savlaicīgi pamanīt citkārt neidentificējamas kļūdas. Sarežģītāku projektu izvērtēšanā tiek piesaistīti līdz pat pieciem būvspeciālistiem dažādās jomās.
VNĪ būvuzraugi sniedz atbalstu projektu vadītājiem būvniecības risinājumu izvērtēšanā, materiālu nomaiņā, būvizstrādājumu saskaņošanā un projekta izmaiņu aktu izvērtēšanā. Izvērtējot būvprojekta risinājumus, būvuzraugi īpaši pievērš uzmanību projektēšanas uzdevumam, pasūtītāja specifiskajām prasībām, ēkas lietotāja prasībām, normatīvo aktu regulējumam un pieredzei no iepriekšējiem projektiem, ar ko ir nācies saskarties.
Būvprojektu izvērtēšanā tiek iesaistītas dažādas tehnoloģijas un lietotnes. Ja agrāk būvspeciālisti komentēja būvprojektus, veicot piezīmes uz papīra vai elektroniskā vidē, patlaban būtiski darbu atvieglo jaunākās tehnoloģijas, piemēram, digitālā programma Fieldwire, kurā izstrādātos risinājumus iespējams komentēt visām iesaistītajām pusēm pārskatāmā formātā. Būves informācijas modelēšanas (BIM) un 3D tehnoloģijas ļauj veidot vizuāli redzamu ēkas kopējo modeli, kas palīdz pasūtītājam un lietotājam aptvert ēkas apjomu un identificēt projektā nepieciešamas izmaiņas. Vienlaikus jāatzīmē, ka ēku pārbūves projektos, arī pielietojot BIM tehnoloģijas, nevar izslēgt kļūdas, izvērtējot faktisko situāciju dabā, kura lielākoties tiek pieņemta, pārbūvējamās ēkās veicot tehnisko apsekošanu un nesošo konstrukciju izpēti, veicot atsegumus dažādās zonās. Mēdz būt situācijas, kad ēku konstruktīvie risinājumi ir sliktākā stāvoklī, vai gluži otrādi – labākā kā tiek pieņemts. To ir iespējams konstatēt vienīgi būvdarbu – demontāžas laikā, kad tiek atklātas visas konstrukcijas un var pieņemt lēmumu par šo konstrukciju nomaiņu vai saglabāšanu. Piemēram, vēsturiskās Leļļu teātra atjaunošanas projekta gaitā, atklājot konstrukciju faktisko stāvokli, pieņemts lēmums veikt projekta izmaiņas nesošo konstrukciju pastiprināšanai, kas nodrošinās ēkas ilgmūžību ilgtermiņā.
Būvniecības process
Vislielākā būvuzrauga iesaiste un tiešo pienākumu pildīšana neapšaubāmi ir ēkas būvniecības procesā, kur viņš piedalās detalizētā būvdarbu kontrolē un objektā uzturas teju katru dienu. VNĪ pasūtītajos objektos būvuzraugu pienākumi ir plašāki kā būvnormatīvos noteikts – būvuzraugs kontrolē katru veikto darbu, pieņem to ar kvalitātes kontroles aktiem, fiksē sasniegtos rezultātus, pārbauda, vai darbs veikts atbilstoši darbu veikšanas projektiem, kas tiek saskaņoti katram darbu veidam atsevišķi, saskaņo katru ievesto materiālu. Papildus darbu gadījumā būvuzraugi pārbauda izmaksu pamatotību, izvērtē projekta izmaiņu risinājumus, to atbilstību pasūtītāja un lietotāja vēlmēm un normatīvajiem aktiem. Būvuzraudzības procesā ir iesaistīti dažādas jomas sertificēti būvspeciālisti, veidojot plašu un pieredzējušu būvuzraudzības komandu. Pie kvalitatīva rezultāta būvniecībā var nonākt tad, ja darbs būvlaukumā norisinās saskaņoti, būvniecībā iesaistītajām pusēm - būvuzraugam, autoruzraugam (projektētāja pārstāvjiem) un būvuzņēmējam strādājot kā vienotam mehānismam. Arī šeit būvniecībā iesaistīto pušu darbu atvieglo jaunākās tehnoloģijas un lietotnes, kas ļauj ātri un efektīvi sadarboties digitālajā vidē.
Pieņemšana ekspluatācijā un garantijas periods
Pabeidzot būvdarbus objektā būvuzraugs veic gala defektēšanu un inženiersistēmu testēšanu atbilstoši paredzētajiem lietošanas apstākļiem. Gala pārbaudes rezultātā tiek izveidots gala defektu saraksts. Šo defektu jeb nepilnību skaits lielos objektos mēdz būt pat vairāki tūkstoši – sākot no pavisam sīkiem, teju nemanāmiem līdz lielākiem defektiem, tas ir atkarīgs no objekta kopējā apjoma un objekta sarežģītības. Ne vienmēr defektu skaits liecina par objekta zemo kvalitāti, bet gan norāda uz rūpīgu būvuzrauga darbu un gala rezultātā lietotājam tiek nodots maksimāli kvalitatīva būve. Nodošana ekspluatācijā un nodošana pasūtītājam ir divi dažādi procesi. Ēku pieņem ekspluatācijā, kad būvdarbi ir pabeigti, tā ir droša lietotājam un sabiedrībai, savukārt pasūtītājs pieņem ēku no būvuzņēmēja, kad ir novērstas visas būvuzraugu konstatētās nepilnības. Piemēram, 2021. gadā pēc Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pieņemšanas ekspluatācijā VNĪ būvuzraugi sadarbībā ar būvnieku veica vairāku simtu defektu novēršanu, paralēli muzejam pārceļoties uz jaunajām telpām.
Pēc objekta pieņemšanas seko garantijas periods – izaicinošākais ir ēkas ekspluatācijas pirmais gads, kad lietotājs intensīvi apdzīvo ēku un testē izbūvētās sistēmas, tiek iziets pilns gada cikls – apkures un dzesēšanas periods. Šajā posmā iespējams konstatēt tādas sistēmu nepilnības, kuras nav iespējams identificēt būvniecības procesā un tās būvuzņēmējs novērš par saviem līdzekļiem.
VNĪ būvuzraudzības komanda kopš uzņēmuma lēmuma par iekšējās būvuzraudzības stiprināšanu ir augusi no dažiem līdz vairākiem desmitiem speciālistu. Uzņēmums turpina ieguldīt būvuzraudzības un speciālistu stiprināšanā, gan uzņēmumā iekšēji, padarot efektīvāku valsts nozīmes projektu īstenošanu, gan dodot savu ieguldījumu nozares labās prakses veicināšanā.
Ar tapušajām “Būvuzraudzības pakalpojuma vadlīnijām” var iepazīties BVKB mājas lapā šeit.
Apkopojot būvuzraudzības labo praksi, piedāvājam ieskatu būvuzraugu darbā visos projekta posmos, sākot no idejas līdz gatavai būvei video stāstā – https://youtu.be/11mwgovwqUw. kurā ar būvuzrauga pienākumiem visos projekta posmos iepazīstina VNĪ būvuzraudzības daļas vadītājs Arnis Minikovičs.
*raksts tapis VNĪ sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju
