Līdz 4.decembrim uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir izbūvēti vairāk nekā 100 km žoga, noslēgumam tuvojas pēdējie projektēšanas darbi posmiem gar publiskajiem ūdeņiem, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Vismaz pagaidām laika apstākļi ir pietiekami labvēlīgi, lai neradītu būtiskas novirzes no plāna. Tādēļ esam pārliecināti, ka līdz gadu mijai žogs Latvijas – Baltkrievijas robežjoslas sausajās zonās tiks izbūvēts. Šim gadam ir atlikuši vien deviņi kilometri. Savukārt lielais mērķis nākamajam gadam ir infrastruktūras labiekārtošana gar izbūvēto žogu,” skaidro Griškevičs.
Decembra vidū noslēgsies projektēšanas darbi posmiem gar publiskajiem ūdeņiem, kur tiks izveidota 33,5 km gara patrulēšanas josla. Šajos posmos valstij piekritīgajās zemes vienībās jau ir sākta atmežošana, kas ļaus paātrinātā tempā uzsākt žoga izbūvi. Žogu šajās darbu daļās plānots pabeigt līdz 2024.gada jūlijam.
Šobrīd jau ir pabeigti pontonu ceļi operatīvākai Baltā un Melnā ezera šķērsošanai, kā arī Maksimovas un Dolgoje ezeru šķērsošanai. Uz šiem ezeriem ir samontēti 456 pontoni, kopā nodrošinot efektīvu robežsargu pārvietošanos valsts robežas joslā 1,4 km garumā, tāpat tiek labiekārtota apkārtne.
Līdz 2023.gada 4.decembrim ir izbūvēti 103 km patstāvīgā žoga jeb 91,96% šogad paredzētā apjoma (112 km). Vēl ir atlikuši 9 km.
Trešā jeb Daugavas kārta paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 km garumā.
Sakaru torņu un pievedceļiem izbūvei budžets (būvdarbi, saistītie darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tam ir piesaistīti ES līdzekļi 2,77 miljonu eiro apmērā. Tāpat valdība 2023.gada 29.augustā atļāva VNĪ uzņemties finanšu saistības 5,8 miljonu eiro apmērā patruļtakas izbūvei Daugavas kārtā. Iepriekš patruļtaku projektēšanai un izbūvei līdzekļi nebija iedalīti.
Kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Visas robežapsardzības infrastruktūras izbūvi plānots pabeigt līdz 2025.gadam, tostarp žogu aptuveni 150 km garumā – līdz 2024.gada jūlijam, bet robežas joslas labiekārtošanu – līdz gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN).
Savukārt, runājot par robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Latvijas – Krievijas robežas, Griškevičs stāsta, ka tiek kārtotas formalitātes, lai noslēgtu līgumus par pirmo prioritāro posmu izbūvi, kā arī noslēgumam tuvojas pieteikumu izvērtēšana būvniecības darbu iepirkumā žoga izbūvei 124 km garumā. Vienlaikus notiek intensīvi sagatavošanās darbi, lai atsevišķus posmus varētu būvēt sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Plānots, ka šīs sadarbības ietvaros VNĪ darbosies kā ģenerāluzņēmējs, nodrošinot būvdarbu vadību, būvuzraudzību un atbildēs par būvniecības procesa norisi. Proti, plānos un organizēs darbus, nodrošinās materiālus un tehniku, iekārtos būvlaukumus un kontrolēs kvalitāti.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Aktuālā informācija par būvdarbiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas atrodama VNĪ mājaslapā.
VNĪ sekmīgi īsteno 34 valsts nozīmes projektus, no kuriem 14 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 399 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3385 zemes īpašumiem ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
