Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM, kas jau izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Mēs kļūsim par ledlaužiem būvniecības digitalizācijā Latvijas publiskajā sektorā. Paši testēsim, kā tā strādā, un dalīsimies savā pieredzē, palīdzot arī citiem, tādējādi kopīgi ieviešot BIM visā valstī.
Būves informācijas modelēšana (BIM) nav tikai mūsu iegriba – tā ir mūsdienīgas būvniecības nozares nepieciešamība. Tas ir kopīgs Ekonomikas ministrijas, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu projekts, kas raida spēcīgu signālu par pārmaiņām Latvijas būvniecības nozarē. Esam pārliecināti, ka tas ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai.
Ziemeļvalstīs gūtā pieredze liecina, ka būvniecības digitalizācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt procesu efektivitāti un caurspīdīgumu. Tas palīdzēs efektīvi tikt galā ar lielākajiem būvniecības izaicinājumiem, ļaus izvairīties no projektēšanas nepilnībām un samazināt būvdarbu izmaksas, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un darbību koordināciju starp projektētājiem, būvniekiem un pasūtītāju. Tādējādi būvniecības process būs operatīvāks un precīzāk prognozējams. Vienlaikus ēkas digitālais dvīnis neapšaubāmi atvieglo apsaimniekošanas un uzturēšanas procesu un palielina nekustamā īpašuma vērtību.
VNĪ pastāvīgi seko līdzi tendencēm un aktualitātēm BIM jomā, kā arī dodas pieredzes apmaiņas vizītēs, lai iepazītos ar to, kā BIM ieviesuši kolēģi kaimiņvalstīs. Piemēram, augusta beigās piedalījāmies Statsbygg rīkotajā BIM konferencē Oslo, Norvēģijā, kas tika organizēta sadarbībā ar Eiropas Savienības BIM darba grupu (EU BIM Task Group). Konferences galvenās tēmas bija Statsbygg izstrādātās BIM rokasgrāmatas jaunā versija, kā arī digitālie dvīņi. Statsbygg un VNĪ darbības virzieni ir ļoti līdzīgi, proti, rūpēties par valsts nekustamo īpašumu uzturēšanu un attīstību, un nodrošināt valsts iestādes ar kvalitatīvām un funkcionālām telpām. Konferencē galvenās tēmas bija Statsbygg izstrādātās BIM rokasgrāmatas jaunā versija, kā arī digitālie dvīņi.
Bija vērtīgi uzzināt, ka Statsbygg digitalizēja savas BIM prasības, izmantojot datubāzes risinājumu, kā rezultātā nav nepieciešamība strādāt ar apjomīgiem dokumentiem PDF formātā. Vēl vairāk, daļa no BIM prasībām tiek pārveidota algoritmos un integrēta speciālā BIM pārbaudes programmnodrošinājumā, kā rezultātā gan projektēšanas komanda, gan pasūtītājs var pilnīgi automatizēti pārbaudīt, vai modeļi atbilst pasūtītāja informācijas prasībām.
Secināms, ka šobrīd dienas kārtībā jau ir ne tikai ēku, veselu pilsētu, bet gan pat valstu digitālo modeļu izveide. To var panākt, apvienojot vairākas informācijas datubāzes vienā sistēmā, kā arī digitalizējot esošo infrastruktūru, piemēram, ar lāzerskenēšanas metodes palīdzību. Vairāku būvju informācijas modeļu apvienošana vienā informācijas platformā ir izaicinoša un ambicioza ideja, kas paver neskaitāmas iespējas. Piemēram, pilsētas pazemes inženiertīklu 3D modelis būtiski atvieglotu gan būvprojektu izstrādes, gan saskaņošanas procesu, vai, modelējot jaunas ēkas izvietošanu, tas ļauj var pārskatāmi izanalizēt tā ietekmi uz attiecīgā pilsētas rajona arhitektonisko ainavu.
Diskusija ar publiskā sektora pārstāvjiem no vairākām Eiropas valstīm deva iespēju apmainīties ar pieredzi un aktualitātēm BIM ieviešanā, un gūt nešaubīgu pārliecību, ka BIM ieviešana būvniecības un apsaimniekošanas procesā ir pareizais attīstības virziens.
VNĪ kopš 2018. gada augusta īsteno pilotprojektu BIM ieviešanā topošās centralizētās prokuratūras ēkas būvniecībā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā. Pilotprojekta pirmajā posmā tika izstrādāts BIM, kā arī veikta modeļu starpdisciplināra koordinācija un pārbaude, apjomu aktualizācija un izveidota būvniecības procesa 4D simulācija. BIM izmantošana mums ir palīdzējusi identificēt un savlaicīgi novērst vairāk nekā 200 problēmvietu, ļaujot ietaupīt ap 7000 cilvēku darba stundu un novēršot iespējamos zaudējumus aptuveni 140 000 eiro apmērā. Šobrīd pilotprojekta otrajā posmā turpinās modeļu papildināšana un aktualizācija atbilstoši būvprojekta izmaiņām un informācijai no būvlaukuma, lai pēc projekta pabeigšanas BIM būtu pilnībā atbilstošs faktiski izbūvētajai ēkai. Pateicoties konstruktīvai sadarbībai ar būvniecībā iesaistītajām pusēm, kā arī BIM tehnoloģijai, ēkas pārbūvē pabeigti jau vairāk nekā 55% darbu.
Protams, BIM ieviešana nozīmē, ka visām būvniecībā iesaistītajām pusēm – gan pasūtītājam, gan projektētājam, gan pašiem būvniekiem ir jāmācās, lai spētu ieviest dzīvē jaunās tehnoloģijas, taču cita ceļa nav.
VNĪ jau jūlijā būvniecības nozarei prezentēja izstrādātās BIM prasības (prasību un procesu aprakstošo dokumentāciju) un to ieviešanas plānu. Atšķirībā no Norvēģijas kolēģiem mūsu izstrādātajā dokumentā aprakstam ne tikai tehniskās prasības, bet arī organizatoriskās prasības, piemēram, attiecībā uz iesaistīto pušu lomām un atbildību, darba plūsmu, vienoto datu vidi, sadarbības procesu utt. Tas ir nepieciešams, jo šobrīd BIM pasūtīšanā publiskajā sektorā esam tikai pašā sākuma stadijā, līdz ar to ir ļoti būtiski vienoties ar būvniecībā iesaistītajām pusēm par pamata procesiem un darbu veikšanas kārtību un noteikt kontroles mehānismus un darbu izpildei nepieciešamos resursus.
Esam atvērtā dialogā ar visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, lai pārliecinātos par VNĪ izstrādāto prasību saprotamību un būvniecības nozares gatavību šīm pārmaiņām. VNĪ izstrādātais materiāls ar BIM prasībām tika nodots nozares pārstāvjiem izskatīšanai un komentāru sniegšanai. Esam saņēmuši vairāk nekā 50 ierosinājumu un jautājumu. Šobrīd strādājam pie atbilžu sagatavošanas, kā arī papildinājumu un precizējumu veikšanas. VNĪ mērķis ir izveidot iespējami pārskatāmu un visām pusēm saprotamu dokumentu, kas būtu pielāgojams dažādām vajadzībām un projektu specifikai.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija kopā ar partneriem no būvniecības nozares, izglītības iestādēm un pasūtītāju pārstāvjiem, tai skaitā ar VNĪ līdzdalību izstrādā ceļa karti ar pasākumiem BIM ieviešanai publiskajos būvniecības iepirkumos visā valstī no 2025. gada. Ceļa kartē paredzēti pasākumi gan izglītības un kompetenču paaugstināšanai, gan nepieciešamo standartu un vadlīniju izstrādei, gan labās prakses piemēru popularizēšanai.
VNĪ 2017. gada nogalē uzsāka vērienīgas pārmaiņas, tostarp reorganizēja uzņēmuma struktūru, mainīja uzņēmuma vadības komandu, kā arī uzsāka biznesa modeļa maiņu no funkcijām orientēta uzņēmuma uz klientu orientētu uzņēmumu. Tādējādi tika likti pamati efektīvākai valsts nekustamo īpašumu pārvaldībai un efektīvai būvniecības projektu vadībai ilgtermiņā, kur liela nozīme ir sakārtotai un caurspīdīgai iepirkumu procedūrai un BIM ieviešanai.
