VNĪ iesniegusi tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no pilnsabiedrības “RERE Būve1”, lai nodrošinātu līgumā par JRT pārbūvi paredzēto prasību izpildi. “RERE Būve1” ir publiski paziņojusi, ka nepiekrīt JRT būvniecības līguma laušanai un līguma uzteikuma neatsaukšanas gadījumā vērsīsies tiesā, lai to atzītu par spēkā neesošu.
“Lai cīnītos par savām biznesa interesēm, “RERE Būve1” var sniegt pretprasību tiesā, tas ir saprotams. Bet tas - vai “RERE Būve1” kādā no scenārijiem mēģinās likt šķēršļus turpmākai JRT projekta īstenošanai un prasīs tiesu uzlikt liegumu tālākai teātra būvniecībai, parādīs, vai šim būvniekam ir sirdsapziņa un vai iepriekš publiski paustais, ka viņiem rūp teātra nākotne nav bijuši tukši vārdi,” iespējamos “RERE Būve1” plānus komentē VNI valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
VNĪ kā JRT ēkas pārbūves pasūtītājs neredz iespēju turpināt līgumattiecības, jo pēc pusgada pie sarunu galda būvnieks neizrāda vēlmi novērst konstatētos pārkāpumus un ievērot darbu termiņus.
“Ja tomēr “RERE Būve1” izšķirsies vēl vairāk kavēt JRT pārbūves termiņus un prasīt tiesai liegumu turpināt būvdarbus, tad uzskatām, ka liegums turpināt iesākto pārbūvi ar citu būvniecības partneri, būtu sabiedrības interesēm pretējs un nesamērīgs lēmums. Bet, protams, esam gatavi dažādiem tiesvedības scenārijiem,” savu pārliecību pauž Andris Vārna.
Kā iepriekš ziņots, lēmums lauzt līgumu ar pilnsabiedrību “RERE Būve1” pieņemts, jo uzņēmēja darbībā konstatēta virkne pārkāpumu, no kuriem vairāki ir būtiski. Ir konstatētas, ka būvniecība ir veikta neatbilstošā kvalitātē, neievērojot termiņus un drošības noteikumus. VNĪ skatījumā būvnieks, pretēji sniegtajiem apliecinājumiem, pienācīgi neizvērtēja projektu, kā arī darbu laikā neņēma vērā būvnormatīvus, būvuzrauga aizrādījumus un pieņēma lēmumus, kas radīja ļoti nopietnas sekas. Proti, neveica plānoto būvlaukuma attīrīšanu un veicot pāļu urbšanas darbus, neievēroja drošības noteikumus, kā rezultātā blakus ēkās radās plaisas. Vienlaikus būvnieks vilcināja termiņus un nerisināja konstatētās problēmas, noraidīja faktiski visus VNĪ priekšlikumus par darbu kvalitātes uzlabošanu.
VNĪ ir apņēmības pilna pabeigt JRT ēkas rekonstrukciju tā, lai teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā, tādēļ jau augustā plāno izsludināt jaunu konkursu būvniecības ieceres realizēšanai.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. m2 platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
