Ceturtdien, 22.augustā VNĪ valde tikās ar “RERE Būve1” vadību, lai vēlreiz paustu savu nostāju par teātra rekonstrukcijas turpmāko attīstību. Tikšanās laikā ““RERE Būve1” iesniedza savu redzējumu situācijas risinājumam. VNĪ to vērtēs, taču šobrīd pārliecību, kā tas risina visus iezīmētos šķēršļus sadarbībai, neguva, uzsver Vārna.
“Šobrīd nav skaidrs, kā tiek risināti visi juridiskie šķēršļi. VNĪ vērtēs būvnieka “RERE Būve1” iesniegto piedāvājumu un gatavību uzņemties atbildību, spēju novērst drošības un kvalitātes pārkāpumus un vai tas ir iekļauts “RERE Būve1” iesniegtajā priekšlikumā,” norāda Vārna.
VNĪ kā atbildīgs saimnieks nevar pieļaut, ka notikumi JRT būvlaukumā turpinās kā līdz šim. Tādēļ arī VNĪ, atsaucoties kultūras un ekonomikas ministru ierosinājumam, ceturtdien, 22. augustā tikās ar “RERE Būve1” vadību, lai vēlreiz paustu savu nostāju par teātra rekonstrukcijas turpmāko attīstību. Skaties ieraksta tiešraidi: ŠEIT.
“Mēs nevarējām akceptēt būvnieka iesniegto piedāvājumu par iepriekš iesniegto darbu grafiku, jo izvirzītās prasības, tostarp līguma termiņa pagarināšana, budžeta palielināšana ir pretrunā ne tikai iepriekš izvirzītajiem noteikumiem, bet arī Publisko iepirkumu likuma normām. Likuma izpratnē šis ir piedāvājums slēgt jaunu līgumu, nevis turpinājums esošajam līgumam. To var uzskatīt arī par konkurenci kropļojošu mēģinājumu apiet publiskā iepirkuma procedūru,” uzsvēra Vārna.
“RERE Būve1” piedāvā JRT rekonstruēt nevis iepriekš nolīgto divu, bet gan četru gadu laikā. Līdz šim ir izpildīti vien 3% darbu, ir kavēti starptermiņi, taču vienlaikus jau iepriekš izteikta vēlme palielināt budžetu par 12% jeb 2,5 miljoniem eiro. Tāpat grafikā ir iekļauti jau paveikti darbi, piemēram, trolejbusu kontakttīkli jau ir izbūvēti, taču būvnieka piedāvājumā šie darbi plānoti kā vēl veicami 2020. gada aprīlī.
VNĪ ieskatā šāda pieeja skaidri apliecināja, ka “RERE Būve1” nepārzināja un neņēma vērā reālo situāciju būvlaukumā, demonstrēja bezatbildīgu attieksmi un, iespējams, vispār nespēja realizēt būvprojektu iepriekš nolīgtajos termiņos un budžeta ietvaros. Jo arī līdz darbu apturēšanai pērnā gada 22. novembrī un vēlākai līguma pārtraukšanai VNĪ nepārtraukti nācās saskarties ar situācijām, kas bija vērtējamas kā līguma noteikumu pārkāpumi.
Paustā “RERE Būve1” vēlme atsākt darbus pagaidām ir klajā pretrunā ar iepriekšējiem publiskajiem paziņojumiem, ka “projekta risinājums nav piemērojams būvniecībai” un piedāvātie risinājumi – iejaukties kaimiņu mājas pamatos nav likumiski īstenojami.
Vienlaikus “RERE Būve1” maldina sabiedrību un piesaistītos ekspertus. Piemēram, izplatītajā paziņojumā par lieguma uzlikšanu teātra pārbūvei ir sniegta nekorekta informācija. Lēmums tiešām nav pārsūdzams, tomēr VNĪ tiesai var sniegt argumentētu lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu, un tiesa izskatīs VNĪ argumentus un pieņems lēmumu saglabāt vai atcelt liegumu.
Apkopotā informācija par savstarpējo saziņu liecina, ka kopš pērnā gada 22. novembra, kad tika apturēta pāļu iestrāde, tālāka risinājuma kopīgai rašanai kopā ar “RERE Būve1” ir notikušas 23 projekta būvsapulces, sešas vadības sapulces, kā arī nosūtīta 81 vēstule, taču rezultātu tam visam nav.
Papildus tam VNĪ visu sadarbības laiku ir sniegusi atbalstu, tostarp izstrādājot pagaidu konstrukciju risinājumus, kā arī izņemot būvatļauju būvnieka vietā. Tāpat būvniekam tika piedāvāts objektīvs termiņa pagarinājums par 123 dienām, taču tas no būvnieka puses netika apstiprināts. Termiņu vilcināšana un nepamatoti budžeta pieprasījumi ir bijuši visā sadarbības laikā.
Savukārt 31. maijā nosūtītajā vēstulē VNĪ izteica brīdinājumu par iespējamo līguma laušanu un deva iespēju “RERE Būve1” desmit dienu laikā novērst līguma pārkāpumus. Būvnieks uz brīdinājumu nereaģēja un risinājumu nepiedāvāja.
Pagaidām VNĪ ieskatā vienīgais saprātīgais risinājums ir līdzšinējās sadarbības izbeigšanas apstiprināšana tiesvedības vai sarunu ceļā un jauna konkursa izsludināšana, bet par turpmāko rīcības plānu informēs pēc iepazīšanās ar būvnieka piedāvājumu.
Visu prezentāciju skaties: ŠEIT.
“VNĪ darīs visu iespējamo, lai sekmīgi turpinātu projekta īstenošanu. Mūsu mērķis nav mainījies - JRT rekonstrukcija atbilstoši “teātris-mājas” konceptam ir jāpabeidz tā, lai teātris savā vēsturiskajā mājvietā varētu atgriezties 2022. gadā,” norāda Vārna.
Par valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un pašlaik strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ šogad Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta “Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
Tālrunis: 20235301
