Pēc divām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajām cenu aptaujām ir zināmi būvnieki žoga izbūvei 113 km garumā jeb aptuveni divām trešdaļām no jauna izbūvējamā žoga (180 km) uz Latvijas – Krievijas robežas, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Noslēdzoties cenu aptaujai par žoga izbūvi atsevišķos posmos (124 km), līgumi par žoga izbūvi astoņās lotēs (kopā 64,9 km) no 14 tiks slēgti ar četriem uzņēmumiem – SIA “Citrus Solutions”, SIA “HAGBERG Construction”, SIA “NORDES būve”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Kopējā līgumu summa par žoga izbūvi astoņās lotēs ir 50,2 miljons eiro (ar PVN).
“Ievērojot visus apstākļus, tostarp purvaino un sauso zonu attiecību robežas joslā, kopumā esam apmierināti ar projektā uzņemto tempu. Sagaidām, ka tuvāko mēnešu laikā būs zināmi būvnieki visam no jauna izbūvējamajam žogam uz Latvijas – Krievijas robežas, bet iestājoties piemērotiem laika apstākļiem – sāksies aktīvi darbi prioritārajos posmos,” skaidro Gavrilova.
Prioritārajos posmos, kur par žoga izbūvi divās lotēs jeb 28,7 km garumā šā gada sākumā tika noslēgti līgumi ar SIA “Citrus Solutions” un SIA “HAGBERG Construction”, ir uzsākti projektēšanas darbi, lai jau pavasarī varētu sākties fiziska žoga būvniecība.
Trešdien, 31.janvārī noslēdzās pieteikumu iesniegšana atkārtotajā cenu aptaujā kopumā sešās lotēs, kur iepriekšējās cenu aptaujas beidzās bez rezultāta. Savus pieteikumus iesniedza septiņi pretendenti. Šie ir sarežģītākie posmi purvainajās zonās, kur tiek meklēts līdzsvars starp žoga risinājumiem un izmaksām. Tādēļ būvniecības darbu iepirkumā ir paredzēta iespēja iesniegt vairākus piedāvājuma variantus ar trīs dažādiem risinājumiem žoga izbūvei purvainajās zonās.
“Būvējot robežapsardzības infrastruktūru uz Latvijas – Krievijas robežas, VNĪ ņem vērā pieredzi, kas gūta strādājot purvainajās zonās pie Baltkrievijas robežas. Mēs vēlētos izveidot inovatīvu un ilgmūžīgu pontonu risinājumu ar žogu, kura kalpošanas laiks ir vismaz 50 gadu. Taču ļoti daudz kas būs atkarīgs no pieejamajiem resursiem. Ne velti atkārtotajā cenu aptaujā pretendenti ir aicināti iesniegt piedāvājumus vairākiem risinājuma variantiem, lai varētu izvēlēties vispiemērotāko gan drošības, gan finansiālajā ziņā,” uzsver VNĪ valdes locekle.
Tāpat noslēgumam tuvojas sarunas ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par starpresoru vienošanos noslēgšanu par žoga izbūvi atsevišķos posmos. Lai lieki nekavētos ar veicamajiem darbiem, VNĪ jau 26.janvārī izsludināja pirmo cenu aptauju žoga materiālu iegādei. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 2024.gada 9.februārim. Plašāka informācija par iepirkumu meklējama “Mercell” sistēmā, https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/221623934/vni2024ca-41-zoga-materialu-iegade-latvijas-republikas--krievijas-federacijas-robezas-izbuvei-iepirkums.aspx.
Drīzumā tiks izsludinātas vēl vairākas aptaujas būvniecības procesa nodrošināšanai, jo šīs sadarbības ietvaros VNĪ darbosies kā ģenerāluzņēmējs, nodrošinot būvdarbu vadību, būvuzraudzību un atbildēs par būvniecības procesa norisi.
6.februārī Ministru kabinets atļāva VNĪ uzņemties finansiālās saistības žoga, kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts, izbūvei prioritāro posmu otrajā kārtā par 50,2 miljoniem eiro (ar PVN), kā arī atļāva noslēgt starpresoru vienošanos ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par žoga izbūvi aptuveni 20 km garumā.
Visos posmos aptuveni 180 km garumā, kur iepriekš nav bijis izbūvēts žogs, VNĪ ir veikusi faktiskās situācijas auditu. Tādējādi ir iegūta pilnīga un visaptveroša informācija par faktisko situāciju dabā, kas ļauj precīzi plānot un starp iesaistītajām pusēm dalīt veicamos darbus, tostarp atmežošanu vietās, kur tā nav veikta, apaugumu noņemšanu iepriekš atmežotajos posmos, zemes vienību atsavināšanu valsts robežas joslā, ja tāda ir nepieciešama. Audita rezultāti tiek izmantoti arī robežapsardzības infrastruktūras izbūvei paredzēto tehnisko specifikāciju sagatavošanā.
Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025. gadam. Šobrīd uz Latvijas – Krievijas robežas jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ sekmīgi īsteno 34 valsts nozīmes projektus, no kuriem 14 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 399 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3385 zemes īpašumiem ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
