 copy.jpg)
Valsts robežapsardzības efektivitātes celšana, nodrošinot situācijai atbilstošus robežapsardzības apstākļus, ir uzskatāma par valsts drošības interešu aizsardzību, novēršot iespējamu valsts apdraudējumu, proti, nekontrolētu migrantu plūsmas pieaugumu uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas. Lai nodrošinātu efektīvu robežapsardzības funkciju, kā tas paredzēts Ārējās sauszemes robežas izbūves infrastruktūras izbūves likumā un tā anotācijā, ir jāizbūvē atbilstoša infrastruktūra. Ārējas sauszemes robežas infrastruktūras izbūves projektā paredzēts izbūvēt augstas drošības žogu, patruļtakas, patruļlaipas, pontonus robežezeru šķērsošanai, tuneli dzelzceļa sliežu šķērsošanai u.c.
Ar īpašu likumu 2021. gada nogalē VNĪ tika nodots robežas infrastruktūras izbūves process, uzdodot VNĪ vadīt, īstenot un organizēt Latvijas ārējās robežas infrastruktūras izbūvi.
Austrumu robežas izbūves īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Lai risinātu drošu dzīvnieku pārvietošanos, 2022.gadā tika veikts pētījums, kura rezultātā tapa dzīvnieku pārvietošanās ceļu karte un dzīvnieku pāreju risinājums, kuru izstrādāja LVMZI "Silava". Tas ir būtisks priekšnoteikums būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei un saskaņošanai.
Būvprojekta risinājumi tika pielāgoti katrai konkrētai teritorijai un faktiskajiem dabas apstākļiem - purviem, kraujām, applūstošajām teritorijām, ezeru šķērsojumiem. Svarīgi infrastruktūru pielāgot tā, lai tā būtu gan ilgtspējīga, gan arī ekonomiski pamatota.
Investīcijas (EUR):
1. un 2. kārta kopā - 102,7 miljoni eiro (ar PVN), 3.kārta – 3,6 miljoni eiro (ar PVN), 4. kārta – 3, 88 miljoni eiro ar PVN
Garums (km):
Kopgarums: 173 km
Projekta nosaukums un identifikācijas numurs:
"Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (3.kārta 1.posms)" ar projekta Nr.NVA/RPVP/2023/1. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības fonda nacionālās programmas 2021.-2027. gadam “Finansiālā atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzu politikai (IRPVP)” ietvaros.
Projekta mērķis:
Projekta vispārīgais mērķis ir Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība.
Projekta galvenās darbības:
Projekts paredz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai Daugavas posmā plānotajā termiņā un budžetā izbūvēt sešus torņus un pievedceļus pie tiem. Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbi tiks veikti pēc apvienotā “projektē un būvē” principa.
Projekta ieguvumi:
Tiks izbūvēts pirmais posms valsts robežas apsardzības uzlabošanai Daugavas posmā (seši metāla torņi un pievedceļi pie tiem), tādējādi veicinot valsts robežsardzes efektīvāku un iedarbīgāku valsts robežas kontroli, savlaicīgi identificējot valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumus un citus pārkāpumus valsts robežas joslā.
Kopējais projekta finansējums:
VNĪ ir 3 591 504 EUR (no tā Eiropas Savienības fonda nacionālās programmas (IRPVP) finansējums 75% un valsts budžeta finansējums - 25%).
Projekta mērķa grupa:
Valsts robežsardze un valsts iedzīvotāji
Programmas mājas lapa:
https://commission.europa.eu
https://iem.gov.lv
Robežapsardzības infrastruktūras izbūve ir vitāli svarīga. Pats žogs ir fizisks šķērslis, kas neļauj simtiem cilvēku vienā vietā ātri iekļūt Latvijā. Izbūvētā infrastruktūra dod mums iespēju ātri pārvietoties gar robežu, uzlabo reaģēšanas laiku pārkāpumu gadījumā.
Mēs gar žogu varam pārvietoties ar kvadricikliem, bagijiem, līdz ar to varam ātrāk konstatēt pārkāpumu vietas.
Laipas purvos, pontonu takas nozīmē, ka robežsargiem vairs nav jāmēro kilometriem gari apkārtceļi, lai nokļūtu ezera pretējā krastā vai apbrauktu purvaino vietu. Tunelis zem dzelzceļa ļauj mums ātri šķērsot dzelzceļa līniju.
Guntis Pujāts,
Valsts Robežsardzes priekšnieks
-thumbnail.jpg)
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir lielākais Latvijas dižāko vērtību – zemes un ēku – pārvaldītājs. Zeme un kultūrvēsturiskais mantojums, senas un modernas ēkas, valsts robežas un muitas infrastruktūra – tās ir valsts vērtības Latvijas cilvēkiem.
