.jpg)
Robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” infrastruktūras attīstības projekta mērķis ir novērst esošos šķēršļus personu un preču veiksmīgai pārvietošanai pāri Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežai.
Modernizācijas projekta 1.posmā plānots izbūvēt jaunu muitas kontroles ēku padziļinātajai pārbaudei, pārbūvēt un paplašināt sešus esošos kontroles paviljonus un nojumes, aprīkot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās, pārbūvēt lietus ūdens kanalizācijas, siltumapgādes, elektroapgādes un sakaru tīklus, uzlabot apgaismojumu kontroles zonā, veikt attīrīšanas iekārtu pārbūvi, projektēšanas teritorijā uzlabot asfalta seguma kvalitāti.
RŠV “Terehova” attīstīšana būs nozīmīgs ieguvums mūsu valsts iedzīvotājiem, uzņēmējiem un Latvijas viesiem. Projekta rezultātā tiks daļēji modernizēta visnoslogotākā robežšķērsošanas vieta uz Latvijas austrumu robežas, kas vienlaikus ir arī ES ārējā robeža. Uzlabojot robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamo infrastruktūru un ievērojot pareizās kontroles tehnoloģijas, kontroles procedūru veikšana būs ātrāka un efektīvāka. Tādējādi būs labāk aizsargāta Latvijas un ES ekonomiskā robeža.
Robežšķērsošanas vietu sinhronizētai attīstībai abās kaimiņvalstīs ir būtiska pozitīva ietekme gan godīgas uzņēmējdarbības veicināšanai, gan dienestu, kuri nodrošina kontroles funkcijas uz valsts robežas, uzdevumu un funkciju izpildē. Uzņēmējdarbības veicināšanai tiek nodrošināta ātra un prognozējama abu valstu robežšķērsošana, pārvietojot preces. Kontroles dienestiem tiek nodrošinātas īpašām drošības vajadzībām atbilstošas ēkas. Līdz ar kontroles paviljonu pārbūvi, pilnībā tiks atjaunota arī administratīvā ēka, uzlabojot darba apstākļus tajā strādājošajiem un nodrošinot papildus ērtības robežšķērsotājiem.
Aivars Ribickis,
Valsts ieņēmumu dienesta Nodrošinājuma pārvaldes direktora vietnieks
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Projekta nosaukums un identifikācijas numurs:
"Robežšķērsošanas vietas “Terehova-Burački” attīstība” (EKI – Terehova, LV-RU-004).
Projekta mērķis:
Novērst esošos šķēršļus personu un preču veiksmīgai pārvietošanai pāri Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežai, veicot uzlabojumus RŠV “Terehova” infrastruktūrā, uzlabojot robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamo pamata infrastruktūru, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku.
Projekta galvenās darbības:
Projektā plānots īstenot RŠV “Terehova” modernizācijas projekta pirmo etapu: izbūvēt jaunu muitas kontroles ēku padziļinātajai pārbaudei, pārbūvēt sešus esošos kontroles paviljonus un nojumes, tās paplašinot, aprīkot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās, pārbūvēt lietus ūdens kanalizācijas, siltumapgādes, elektroapgādes un sakaru tīklus, uzlabot apgaismojumu kontroles zonā, veikt attīrīšanas iekārtu pārbūvi, projektēšanas teritorijā uzlabot asfalta seguma kvalitāti.
Projekta termiņš un finansējums:
Projektu plānots realizēt no 2016. gada oktobra līdz 2023. gada februārim. Kopējais projekta finansējums VNĪ ir 8 345 189 (bez PVN), no tiem 3 633 333,34 EUR ir EKI programmas finansētā projekta finansējums (90 % EKI programmas finansējums, 10 % valsts budžeta līdzfinansējums). Projektam ir piešķirts papildu valsts budžeta finansējums 3 136 895,00 EUR apmērā, kā arī 1 057 448 EUR papildu finansējums, kas novirzīts no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas, lai izbūvētā infrastruktūra būtu funkcionāla pēc pirmā modernizācijas etapa īstenošanas. Būvdarbi tika pabeigti 2022.gada augustā, darba vietu uzlabošanas darbus ir plānots pabeigt līdz 2023. gada februārim.
Projekta ieguvumi:
Projekta realizācija būs nozīmīgs ieguvums Latvijas un Eiropas kontekstā iedzīvotājiem, uzņēmējiem un Latvijas viesiem. Projekta rezultātā tiks daļēji modernizēta visnoslogotākā robežšķērsošanas vieta uz Austrumu robežas, uzlabojot robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamo pamata infrastruktūru, līdz ar to būs iespējams veikt kontroles procedūras efektīvāk un ātrāk, ievērojot pareizo kontroles tehnoloģiju, šādi labāk aizsargājot Latvijas un ES ekonomisko robežu.
Eiropas Savienības dalībvalstis ir nolēmušas apvienot zināšanas, resursus un likteņus. Kopā tās ir uzbūvējušas stabilitātes, demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības zonu, vienlaikus saglabājot kulturālo dažādību, iecietību un individuālās brīvības. Eiropas Savienība ir apņēmusies dalīties ar tās sasniegumiem un vērtībām ar valstīm un cilvēkiem ārpus ES robežām.
21.12.2018. noslēgts līgums ar SIA “Isliena V” par būvuzraudzību;
06.02.2019. noslēgts būvdrabu līgums ar SIA “Monum”;
10.05.2019. Ludzas novada būvvalde izdevusi atļauju uzsākt būvdarbus;
27.05.2019. Uzsākti būvdarbi;
21.06.2019. Noslēgts Granta līgums ar VARAM.
20.03.2020.Tika noslēgts jauns līgums par būvprojekta izmaiņu dokumentācijas sagatavošanu un autoruzraudzību ar SIA “Jaunrīga ECO”.
11.06.2020. Ludzas pašvaldības būvvalde saskaņojusi izmaiņu sējuma dokumentāciju.
29.08.2022. Ludzas pašvaldības būvvalde pieņēmusi 4. kārtas būvdarbus ekspluatācijā.
22.11.2022. Noslēgts papildu būvdarbu līgums ar SIA “Pillar Contractor”.
04.01.2023. Uzsākti būvdarbi.
11.07.2023. Parakstīts Pieņemšanas un nodošanas akts par papildus veiktajiem būvdarbiem.
25.02.2023. Parakstīti grozījumi finansēšanas līgumā par papildu finansējumu katlu mājas pārbūves darbiem (projekta kopsumma palielināta līdz 3 888 127,48 eiro) un projekta īstenošanas termiņa pagarināšanu līdz 31.12.2023.
21.08.2023. Noslēgts projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu līgums ar SIA “Hagberg Construction” par katlu mājas pārbūves darbiem.
17.11.2023. Ludzas novada būvvalde izdevusi atļauju uzsākt būvdarbus.
24.11.2023. Uzsākti būvdarbi.
31.12.2023. Pabeigti iekārtu iebūvēšanas darbi.
Informācija atjaunota: 29.12.2023.
-thumbnail.jpg)
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir lielākais Latvijas dižāko vērtību – zemes un ēku – pārvaldītājs. Zeme un kultūrvēsturiskais mantojums, senas un modernas ēkas, valsts robežas un muitas infrastruktūra – tās ir valsts vērtības Latvijas cilvēkiem.
