Valsts robežapsardzības efektivitātes celšana, nodrošinot situācijai atbilstošus robežapsardzības apstākļus, ir uzskatāma par valsts drošības interešu aizsardzību, novēršot iespējamu valsts apdraudējumu, proti, nekontrolētu migrantu plūsmas pieaugumu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas.

Lai nodrošinātu efektīvu robežapsardzības funkciju, kā tas paredzēts Ārējās sauszemes robežas izbūves infrastruktūras izbūves likumā un tā anotācijā, ir jāizbūvē atbilstoša infrastruktūra. Ārējas sauszemes robežas infrastruktūras izbūves projektā paredzēts izbūvēt augstas drošības žogu, patruļtakas, patruļlaipas u.c. drošībai nozīmīgu infrastruktūru.

Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Šobrīd uz Latvijas – Krievijas robežas ir izbūvēts žogs aptuveni 122 km garumā. Vēl jāizbūvē aptuveni 160 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras.

Kopumā VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem par darbu veikšanu uz Latvijas – Krievijas robežas par trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvi visā tās garumā. Pirmie darbus aprīļa sākumā uzsāka Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kas veic žoga izbūvi 20 km garumā Grebņevas  un Punduru robežapsardzības nodaļu (RSN) posmosun SIA “Citrus Solutions” un SIA “HAGBERG Construction” Aizgāršas RSN posmā. Šo posmu izbūvi plānots īstenot līdz rudenim.

Savukārt SIA “Citrus Solutions” un SIA “HAGBERG Construction” Aizgāršas RSN posmā robežžoga izbūves darbus uzsāka aprīļa vidū un tos plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.

Kopumā VNĪ noslēdzis līgumus ar sešiem uzņēmumiem – SIA “Citrus Solutions”, SIA “HAGBERG Construction”, SIA “NORDES būve”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”,  PS "P un P Būvniecības grupa" un SIA Baltic Construction Company (BCC). Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28,35 km) ar MK lēmumu noteikta līdz 2025. gada 25. oktobrim un pārējās infrastruktūras izbūve plānota līdz 2025. gada beigām.

Uzticoties VNĪ pieredzei un zināšanām ar īpašu likumu 2023.gada vasarā uzņēmumam tika nodots atbildīgs projekts - vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas ārējās robežas Latvijas – Krievijas robežžoga un infrastruktūras izbūvi. Savukārt 2021. gada nogalē tika nodots robežas ar Baltkrieviju žoga un infrastruktūras izbūves process.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.