Lai uzlabotu valstij piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, efektīvāk izmantotu līdzekļus un palīdzētu nozarei pārņemt labāko praksi, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izstrādājusi Valsts īpašumu apsaimniekošanas vadlīnijas. Izstrādātās vadlīnijas ir paredzētas kā ieteikums publiskajā sektorā strādājošajām apsaimniekošanas organizācijām, taču var būt noderīgas jebkuram pārvaldniekam, kuram rūp attīstība, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
“Valstij piederošos nekustamos īpašumus apsaimnieko vismaz septiņi specializētie uzņēmumi. Kā lielākais apsaimniekotājs publiskajā sektorā redzam, ka sadrumstalota pārvaldība un atšķirības apsaimniekošanas standartos apgrūtina iespēju sadarboties un maksimāli efektīvi izmantot valstij piederošos īpašumus. Mudinot nozari izmantot vienotus principus, mēs redzam iespēju uzlabot un modernizēt apsaimniekošanas procesu. Tas palīdzēs uzlabot publiskā sektora efektivitāti un nodrošināt valsts īpašumu vērtības saglabāšanu ilgtermiņā. Mūsdienīga, efektīva apsaimniekošana ir pamatu pamats, lai uzlabotu telpu lietotāju ikdienu, drošību un veselību,” skaidro Vārna.
Ar izstrādātajām Valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas vadlīnijām VNĪ ceturtdien, 9.novembrī atklāšanas pasākumā “Valsts īpašumi – vienota pieeja” iepazīstināja klientus un sadarbības partnerus.
Kā vienu no vēlamajiem nākotnes attīstības scenārijiem VNĪ valdes loceklis min virzību uz integrētas apsaimniekošanas modeļu ieviešanu. Tā ir visaptveroša tehnoloģiju platforma, kas ļauj centralizēt visu sistēmu un procesu pārvaldību, tostarp arī no ārpuses saņemtos pakalpojumus. Šāda platforma ļauj labāk kontrolēt izmaksas un palielina darba efektivitāti, ēku apsaimniekošana kļūst caurskatāmāka un racionālāka. Latvijā šobrīd vēl nav tik spēcīgu vietējo uzņēmumu vai to apvienību, kas spētu nodrošināt integrētu apsaimniekošanu. Piemēram, Dānijā valsts īpašumu apsaimniekotāji ir secinājuši, ka šāda integrācija gan no pakalpojumu piegādātāju, gan saņēmēju puses ļauj gadā ietaupīt līdz pat 30% līdzekļu.
Taču par šādiem mērķiem ir grūti runāt situācijā, ja valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanā tiek piemēroti dažādi standarti, atšķirīgas pieejas izmaksu uzskaitē un dažos gadījumos formālu standartu nav vispār. Sadrumstalotā apsaimniekošana liedz valsts līmenī efektīvi pārvaldīt īpašumus un plānot nepieciešamās finanses, kā arī analizēt dažādu resoru efektivitāti un izmantot citu valstu pieredzi.
VNĪ ieskatā pirmais būtiskais solis ir vienotu vadlīniju un definīciju izveide, kas ļaus nodrošināt minimālo pamata prasību ievērošanu, veicinās vienotu izpratni un savstarpējo sadarbību. Vadlīnijas nosaka minimālās prasības apsaimniekošanai, kas ļauj nodrošināt nodrošinātu ēku uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī līdzsvarot lietotāju vajadzības un apsaimniekotāja iespējas sniegt nepieciešamos pakalpojumus, apraksta pamata pakalpojumus, kas nodrošinātu ēkas tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajiem aktiem un ilgtspējības pamatprincipiem, un papildu pakalpojumus, kas tiek piedāvāti ēku lietotājiem papildu ērtību nodrošināšanai.
“Spriežot par valstij piederošu īpašumu apsaimniekošanu, mēs lielākoties runājam par valsts budžeta tēriņiem. Daudz retāk aizdomājamies par to, kāda ir pašu pārvaldības uzņēmumu efektivitāte, cik droši un komfortabli telpās var justies lietotāji. Mēs ceram, ka jaunās vadlīnijas būs pamudinājums visiem publiskā sektora apsaimniekotājiem uzlabot savu efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti. Savukārt privātās organizācijas gūs precīzāku izpratni par publiskā sektora prasībām,” skaidro Vārna.
Valsts īpašumu apsaimniekošanas vadlīnijas ir trešās VNĪ izstrādātas vadlīnijas, kas paredzētas vienotas izpratnes veidošanai publiskajā sektorā. Iepriekš jau ir izstrādātas Būves informācijas modelēšanas (BIM) vadlīnijas ēku projektēšanai, būvniecībai un pārvaldīšanai, kā arī Publiskā sektora biroja izveides vadlīnijas. Visi šie ieteikumi palīdz veidot modernu, atvērtu vidi publiskajā sektorā, kurā ir komfortabli strādāt un ērti saņemt pakalpojumus. Valsts īpašumu apsaimniekošanas vadlīnijas ir izlasāmas VNĪ interneta vietnē, ŠEIT.
Foto no pasākuma “Valsts īpašumi – vienota pieeja” pieejami ŠEIT.
VNĪ sekmīgi īsteno 35 valsts nozīmes projektus, no kuriem 14 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 371 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1007 ēkas 0,97 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3404 zemes īpašumam ar kopējo platību 883 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
