Stiprinot Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas drošību, patlaban uz Latvijas – Krievijas robežas žoga izbūves darbi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā straujiem soļiem rit uz priekšu. Šobrīd kopumā izbūvēts aptuveni 130 kilometri jeb 46% no kopējā robežas apjoma (283 km). Būvdarbi vienlaikus norit 6 darbu daļās. Žogu prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Patlaban robežžoga izbūves darbus kopš aprīļa veic būvuzņēmēji SIA “Citrus Solutions”, SIA “HAGBERG Construction” Aizgāršas RSN posmā, SIA Nordes būve un Nacionālie bruņotie spēki. No NBS puses žoga izbūvi veic 80 karavīri un zemessargi un viņiem uzticēto 20 km posmu izbūvi Grebņevas un Punduru robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos plānots īstenot līdz rudenim. Tuvāko nedēļu laikā darbus uzsāks arī VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, PS "P un P Būvniecības grupa" un SIA Baltic Construction Company (BCC).
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Latvijas – Krievijas robežas izbūve ir nozīmīgs ieguldījums gan Latvijas, gan Eiropas Savienības drošības stiprināšanā. Mūsdienīgi izbūvētā robeža, ar tehnoloģiski inovatīviem risinājumiem, ļaus Valsts robežsardzei vairāk nodarboties ar preventīvu darbu.” Vienlaikus ministrs uzsver, ka "Valsts nekustamie īpašumi" līdz šim ir ieguldījuši lielu un efektīvu darbu, lai infrastruktūras izbūves organizēšana notiktu pēc valdības apstiprinātā laika grafika gan uz Latvijas – Baltkrievijas, gan Latvijas – Krievijas robežas.
“Trūkstošā žoga izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas ir viena no VNĪ augstākajām prioritātēm, tādēļ tiek darīts viss iespējamais, lai panāktu iespējami straujus būvniecības tempus un būvdarbi notiek vairākos posmos vienlaicīgi. Patlaban žoga izbūve notiek pēc plāna ar vidēji 6 km žoga izbūves progresu nedēļā. Daļa būvuzņēmēju darbus pakāpeniski vēl uzsāks līdz jūnija beigām un vasara laikā būvdarbu temps tikai augs, lai sasniegtu kopīgo mērķi – pabeigt žoga izbūvi prioritārajos posmos līdz gada nogalei. Būvdarbi īpaši sarežģītajos posmos ~28 km garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Kopumā Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Iepriekš SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate" izbūvēja 99 km , līdz 2019. gadā darbi tika apturēti. Uzticoties VNĪ pieredzei un zināšanām 2023. gada vasarā ar īpašu likumu uzņēmumam tika nodots vadīt, īstenot un uzraudzīt ES ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Lielākā daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk. Ņemot vērā VNĪ iepriekšējo pieredzi, purvainajās zonās uz Latvijas – Krievijas robežas tiks izmantots inovatīvs pontonu risinājums ar žogu, kas ir ilgmūžīgs un tā kalpošanas laiks ir vismaz 50 gadu.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Aktuālā informācija par Latvijas – Krievijas robežas žoga un infrastruktūras izbūves gaitu VNĪ mājas lapā.
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1075 ēkas 0,99 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 575 ha platībā, un 3 336 zemes īpašumam ar kopējo platību 949 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023. gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
-medium.jpg)
